Vai tas ir tas, kā vēlamies veicināt savu konkurētspēju? Vai mēs gribam, lai mūsu apģērbs, elektronika un citas lietas tiltu ražotas uz citu veselības un brīvības rēķina?

jauns.lv/raksts/arzem...

@progresivie.lv strādā un strādās, lai aizsargātu mediju brīvību, cilvēktiesības, vidi un demokrātiju. Negribu, lai Latvija pievienotos to valstu sarakstam, kuras aicina sniegt uzrunas par autoritārisma atgriešanos.

Īsumā, nu nepietiek ar pāris sievietēm vadošos amatos, lai sacītu, ka mums nav problēmu ar dzimumu līdztiesību.

Skatoties uz kopējo situāciju, mēs esam nedaudz iestrēguši, kamēr vidēji Eiropā situācija uzlabojas straujāk.

Vēl šajā indeksā vēlos izcelt datus par pašvaldībām. Mums ir pārlieku maz deputātu - sieviešu pašvaldību līmenī. Atgādinu - Liepājas domē nav nevienas sievietes - deputātes.

Saeimā mums iet nedaudz labāk.

Par bērniem un tā dēvētās “otrās slodzes” mājās. Joprojām sievietes daudz vairāk nekā vīrieši velta laiku mājas darbiem un bērnu aprūpei. Sievietēm statistiski ir mazāk brīvā laika, turklāt liela daļa uzskata, ka organizēt mājsaimniecību ir sievietes pienākums.

Vēl viena svarīga lieta. Mums ir jāmudina vīrieši studēt. Kamēr 57 % sieviešu vecuma grupā 30–34 ir augstākā izglītība, tikai 32 % vīriešu ir augstskolas diploms.

Dati rāda arī to, ka sievietēm ar zemāku izglītības līmeni ir mazākas algas par vīriešiem ar tādu pašu izglītības līmeni.

Zināšanu jomā Latvija ieņem pēdējo vietu Eiropas Savienībā. Latvijā četri no pieciem absolventiem izglītības, veselības un labklājības, humanitāro zinātņu un mākslas jomā ir sievietes.

Eksaktajās zinātnes tikai katrs trešais absolvents ir sieviete. Šai atšķirībai būtu jābūt zemākai.

Mēs esam viena no valstīm, kurā cilvēki visvairāk uzskata, ka, ja tas nepieciešams, mājās ar bērnu ir jāpaliek sievietei, bet vīrieša prioritātei ir jābūt darbam. Tas ietekmē ne tikai individuālo sieviešu izvēli, bet arī to, kā uz cilvēkiem reproduktīvajā vecumā skatās, piemēram, darba devēji.

Ļaujot saglabāt lielāku pabalsta daļu strādājot, daļa ģimeņu izvēlas ņemt BKA uz vīra vārda, ja viņam ir lielāka alga. Tā rezultātā sieviete paliek bez sociālajām iemaksām. Vairākas reizes esmu lūgusi LM meklēt risinājumu.

Kopš 2015. gada ienākumu nevienlīdzība kopdzīvē esošiem pāriem ir palielinājusies. Atšķirība īpaši pieaugusi pāriem ar bērniem un pāriem vecumā no 25 līdz 49 gadus vecu cilvēku vidū. Aiz bērniem nedrīkstam aizmirst sievietes, kam BKA ietekmē ienākumus un nākotnes pensijas.

Lai uzņēmumi ievestu un tirgotu tekstilu ES, vismaz oficiāli tam ir jāatbilst ES prasībām. Protams, katrām zeķēm analīzes netiek veiktas. Ja kas tāds tiek atklāts, PTAC veic preču atsaukšanu.

Pie mums jau arī. Turklāt, arī lietoto apģērbu veikalos aizvien vairāk parādās šo uzņēmumu apģērbi.

Un te vēl viens pētījums par šo pašu tēmu: www.greenpeace.org/static/plane...

Ja neatbilst, tad ir iespēja par to sūdzēties. Pastāv kontroles iespējas, tajā skaitā produktu atsaukšana no tirgus. PTAC to regulāri dara.

Saite uz pilno pētījumu par SHEIN un Temu produktiem un kaitīgajām ķīmiskajām vielām:

www.global2000.at/sites/global...