Atbildība ir svarīga.Taču, lai noteiktu, vai neierašanās bijusi attaisnojama, būtu jāveic papildu pārbaudes un jāalgo cilvēki, vēl birokrātija.Kā arī, nav taisnīgi sodīt visus tikai tāpēc,ka daži neievēro kārtību.Preventīvi risinājumi, centralizēts pieraksts, atgādinājumi,aktīvs gaidītāju saraksts.

Tā ir cieņa pret citiem un pret sistēmu. Bet ne visiem tas ir tik vienkārši. Daudzi pacienti ir gados veci, nereti vieni, ar pēkšņām veselības izmaiņām vai bez tehnoloģiju prasmēm. Katra situācija ir citāda un risinājumiem jābūt iekļaujošiem, nevis soda veidā. Veselības aprūpe sākas ar sapratni.

Vairākās valstīs sodīšana par neierašanos nav devusi būtisku efektu uz rindām. Turklāt tiek sodīti arī tie, kuriem pēkšņi kļūst sliktāk. Saprātīgāks risinājums - aktīvs gaidīšanas saraksts un centralizēta pieraksta sistēma ar atgādinājumiem. Veselības aprūpei jāārstē cilvēki, nevis jāpiemēro sodi.

Jā, mans turpinājums sanāca neveikls, jo nu patiešām ir absurdi, ka ‘vadīt valsti kā uzņēmumu’ tiek pasniegts kā gudrības pīķis, kas tūlīt visu atrisinās. Tas ir tāpat kā privātklīnikas vadītājs noteiktu veselības aprupes vadības modeli. Mazliet par īsu tas domas ‘kostīmiņš’, lai derētu valstij :).

Negribētu piekrist,ka valsts vadība ir bizness. Drīzāk sociāls līgums starp cilvēkiem, kuri izvēlas dzīvot kopā. Ir vērtības, kuras pēc būtības nav “likvīdas” – paliatīvā aprūpe, iekļaujoša izglītība, kultūra utt.
Ja valsti skatām tikai kā peļņas projektu, tad daži mūsdienu izdevumi kļūst lieki.

Politika it kā ir sacensība. Bet vai tiešām normai vajadzētu būt tam, kurš skaļāk un radošāk pazemo oponentu? Šobrīd izskatās, ka erudīcija tiek mērīta pēc ņirgāšanās un sarkasma intensitātes par otru.
Ļoti gribētu nonākt līdz sācensībai par idejām nevis labāko sitienu, ideāli, ja zem jostas vietas.

Mmmm….here comes trouble…

Cita starpā - ļoti skaista kaķenīte!

Oho…tie pat divi ‘okay’…. Neienāca prātā, bet loģiski, jā…

Nojaušu, ka atkodējot šis varētu nozīmēt - ‘ok, thank you’ VIP versijā.

Ak, tāda Tu esi, nākotne!?

“Ir svarīgi nekavēties pie Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveides Latvijā (…)” E.Rinkevičs

Protams, zināšanas ir bīstamas, var uznākt sāpīga apziņa, ka revolūciju praksē ir krietni sarežģītāk noorganizēt nekā tviterī un fb raksturīgajā mesianisma žanrā to sludināt.
Jo, kā zināms, nezināšana atbrīvo no atbildības, bet politisko drosmi tā tikai diemžēl pastiprina.

Hermanim tās metaforas sāk izskatīties pēc politiskām instrukcijām. Rodas sajūta, ka režisors vairs necenšas runāt ar skatītāju, bet ar saviem iedomātajiem vēlētājiem savā ego valodā, jo galvenais tēls šeit ir pats režisors :).

Intelekts pats par sevi nav demokrātijas garantija.Arī Heidegers bija spožs domātājs un Pikaso komunists ar despotisku tieksmi.Drīzāk Hermanim šobrīd tas ir posms,kur iekšējais ego manifestējas kā pārliecība par politisku mesianismu,nu kā personisks nemiers pacelts līdz valstiskas misijas līmenim :)

Šķiet,ka viņu piemeklējusi tā parādība,kad ego krīze tiek sajaukta ar politisko apgaismību. Parasti to ārstē ar distanci vai profesionālu palīdzību,nevis manifestiem, bet acīmredzot šī brīža Latvijas politiskais fons ir tik pateicīgs projekcijām, ka ‘personiskā drāma’ var sajukt ar ‘nākotnes vīziju’

Taizemē man teica, ka ķirzaka ļoti uz laimi :). Laba izvēle!