Tautas frontes muzejs
@tautasfrontesmuzej.bsky.social
30 followers 45 following 58 posts
Par mūsu un jūsu brīvību
Posts Media Videos Starter Packs
Šodien aprit 34 gadi, kopš Latvija kļuva par ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) dalībvalsti.
@unesco.org
1988. gada 9. oktobrī pēc ilga pārtraukuma Doma baznīcā notika aizlūgums. Tas bija veltīts Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresam, un vadīja mācītāji Modris Plāte, Juris Rubenis, Juris Cālītis un Māris Ķirsons.
Aprit 37 gadi kopš 1988. gada 8. oktobra, kad Politiskās izglītības namā sākās Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress.

Žurnālists un publicists Dainis Īvāns dibināšanas kongresā teica: “Mūsu skatieni šodien ir vērsti uz mūsu mērķi. Bet mēs vēl neesam sākuši iet.”
1988. gada 7. oktobrī Mežaparka Dziesmu svētku estrādē pulcējās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju uz tautas dziesmoto manifestāciju “Par tiesisku valsti Latvijā”.

Mežaparka dziesmoto manifestāciju apmeklēja vairāk nekā 150 000 cilvēku.
Pirms 35 gadiem, 1990. gada 2. oktobrī, Ukrainas studenti pulcējās Oktobra revolūcijas laukumā (tagad Neatkarības laukums – Maidans) Kijivā un uzsāka badastreiku. Sākās “Granīta revolūcija”. Akciju pilnībā organizēja studenti. šī akcija iegāja Ukrainas vēsturē kā pirmais Maidans.
Par tautas garīgo mobilizēšanos toreiz un tagad runās teoloģijas doktors Juris Rubenis, Eiropas parlamenta deputāte Sandra Kalniete, un arī žurnālists un rakstnieks Andris Grīnbergs no Jēkabpils – Modra Plātes pēdējās kalpošanas vietas. Sarunu vadīs Dainis Īvāns.
🥳Sirsnīgi sveicam jubilejā publicistu, žurnālistu, pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju un atmodas laika simboliskāko personību, kolēģi Daini Īvānu!

📚"Mēs nekļūstam vecāki ar gadiem, bet jaunāki katru dienu" (Emīlija Dikinsone)

🌸Lai aizrautība neapsīkst!
1991. gada 21. septembrī Eiropas Padomes sanāksmē Strasbūrā, Francijā, Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks Dainis Īvāns publiski pirmo reizi demonstrē īpaši nozīmīgu, vēl nebijušu dokumentu - Latvijas Republikas diplomātisko pasi nr. 00001.
1991. gada 17. septembrī ANO Ģenerālās Asamblejas 46. sesijā Baltijas valstis uzņēma par pilntiesīgām ANO dalībvalstīm. Par pirmo Latvijas pārstāvi ANO iecēla Anatoliju Dinbergu, kas vēlāk kļuva arī par pirmo Latvijas vēstnieku ASV.
Vizītes laikā Baltajā namā. No kreisās: Amerikas Savienoto Valstu (ASV) viceprezidents Dens Kveils, Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, Lietuvas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, ASV prezidents Džordžs H.V. Bušs, Igaunijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Arnolds Rītels. Otrā rindā no kreisās A. Gorbunova palīdze Karina Pētersone. Vašingtona, ASV. Fotogrāfs Eric Draper, Baltā nama oficiālais fotogrāfs. 1991. gada 17. septembris. LNVM krājums. Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un ASV prezidents Džordžs Bušs. Vašingtona, ASV. 1991. gada 17. septembris. Fotogrāfs Eric Draper, Baltā nama oficiālais fotogrāfs. Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs saņem Latvijas karogu, kas glabājies Amerikas Savienoto Valstu (ASV) departamentā, no ASV valsts sekretāra Džeimsa Beikera. Vašingtona, ASV. Fotogrāfs Uldis Pāže. 1991. gada 14. septembris. LNVM krājums.
1989. gada 3. septembrī Vides aizsardzības klubs organizēja aizlūgumu par Baltijas jūru, kurā piedalījās ap 300 000 cilvēku. Pie Baltijas jūras rokās sadevās tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas. Lūgšana pie jūras ir vecākā vides akcija Latvijā.
Šodien aprit 34 gadi kopš Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova telefonsarunas ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kurš 1991. gada 2. septembrī ASV vārdā atzina Latvijas Republikas neatkarību.
Sveicam Ukrainu neatkarības dienā! 🇺🇦🇺🇦🇺🇦

📷Akcijas "Baltijas ceļš" dalībnieki pie Brīvības pieminekļa Rīgā. 1989. gada 23. augusts. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.
"Pirms piecdesmit gadiem tika iztirgota mūsu brīvība un mūsu zeme tā, it kā mūsu pašu vairs nemaz nebūtu uz pasaules, it kā mēs vairs nebūtu ne cilvēki, ne tautas, ar kuru gribu vajadzētu rēķināties. Pirms piecdesmit gadiem varmākas nolēma, ka mūsu nav un nebūs."
Šodien plkst. 13:05 apritēs 34 gadi, kopš 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu".
Dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs par 1991. gada augustu Vācijā: „Viesojos pie mūsu ģimenes drauga Rolfa Ekmaņa un viņa ģimenes. Kādu rītu [...] apjautājos: What’s on the news? – un viņa sieva teica: Ah, Gorbachev is down. Tas bija tāds mulsuma mirklis, jāteic.”
1989. gada 12. augustā tiek pieņemti lēmumi par "Baltijas ceļš".
"Brāļi un māsas Austrumos un Rietumos, esam gatavi aizmirst jūsu dubultos standartus, ja jūs radīsiet sevī drosmi pieprasīt starptautisko tiesību principu attiecināšanu arī uz Eiropu. Mēs esam gatavi, mēs nākam".
To visprecīzāk ziņojumā pēc kongresa raksta 8.VLJK rīcības komitejas priekšsēde Anna Muhka: “Izvēle par labu Somijai krita, jo vēlējāmies tikt tik tuvu Latvijai un mūsu paaudzei Latvijā, cik iespējams.”
Pirms 35 gadiem - 1990. gada 31. jūlijā - Latviju pāršalca priecīga ziņa - tika palielinātas degvielas normas: automašīnām un motocikliem ar blakusvāģi — 40 l, motocikliem un motorlaivām — 20 l, mopēdiem un motoblokiem — 10 l, invalīdiem transportam — 60 l benzīna mēnesī.
1989. gada 23. jūlijā 50 kilometrus no Helsinkiem Haiko muižā Somijā noritēja 8. Vispasaules latviešu jauniešu kongress.

Haiko muiža par kongresa norises vietu tika izvēlēta ļoti apzināti - gaisa līnijā tā atradās vien 250 km attālumā no Latvijas.
Sākoties Trešajai atmodai, pastiprināta uzmanība tika pievērsta ekoloģijas problēmām – Lielupes un jūras piesārņošanai. Zinātnieku pētījumos tika pierādīta Slokas celulozes un papīra kombināta nesavienojamība ar teritorijas kūrorta specializāciju.
1988. gada 16. jūlijā Vides Aizsardzības klubs Mežaparkā organizēja manifestāciju sarkanbaltsarkanā karoga reabilitācijai.
1988. gada 10. jūlijā Rīgā sākās folkloras festivāls "Baltica". Gājiena priekšgalā Dainis Stalts pirmo reizi nesa sarkanbaltsarkano neatkarīgās Latvijas karogu starptautiskā sarīkojumā.
1986. gada 10. jūlijā Liepājā Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss nodibināja Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupu “Helsinki – 86”. Tā kļūst par pirmo atklāto izaicinājumu padomju varai.
😎“Mūsu mājā ir daudz cilvēku, 50 durvis, 36 logi, 83 pakāpieni. Bez mums tajā dzīvo arī vairākas cienījamas Vecrīgas žurkas. ” – tā par Vecpilsētas 13/15 namu rakstīja Latvijas Tautas frontes informatīvajā lapā “Esiet sveicināti Tautas frontes mītnē 9. jūlija vakarā”.
📚1990. gada 5. jūlijā sākās XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki.

📚Svētku programma bija brīva no cenzūras, svētku programmā tika iekļautas daudzas iepriekš aizliegtas dziesmas, turklāt svētkos piedalījās pasaules latviešu diasporas kori un diriģenti.