Kad vēsturniekiem pārmet, kapēc nav izpētīta tā vai cita vēstures lapaspuse, pie objektīviem iemesliem var minēt drausmīgo rokrakstu. Šos skricelējumus varētu izmantot kā tapetes, neviens nekad neiedomātos tur izlasīt Skujenes draudzes 1913. gada hroniku

1789. g. Skujenes draudzē ir valdījusi tik dziļa nabadzība, ka nav pieticis līdzekļu baznīcas vīnam. Pastāvēja bažas, ka zemnieki varētu nenākt uz vakarēdienu un radīt sliktu priekšzīmi.

Ienākušies pirmie auglīši no Skujenes-Doles draudzes baznīcas grāmatām. Preliminary results un pirmie kucēni jākucina, tā sacīt jāsaka. Garais 19. gs. latviešu tautai demogrāfiskā, sociālā, slimību un tikumu vēstures kontekstā rādās bijuši ļoti intersanti. Un tā ir tikai viena maza draudzīte.

Pēdējos ~5 gados Igaunijā ir iznākuši kādi 4 Livonijas hroniku tulkojumi. Kelha hronikai jau trešais izdevums 20 gadu laikā. Visi brīnišķīgi skaisti nostrādāti. Tik daudz par lasošāko zemi Eiropā. Salīdzinājumam: Latvijā Kelhs nav tulkots, pēdējā - Dionisija Fabricija hronika iznāk tālajā 2016. gadā

Jaunākajā Universitas Tartuensis publicēts pārskats par universitātes akadēmisko personālu. Ar 29 darbiniekiem latvieši augstajā 4. vietā.

My favourite hand

Sveiciens no Vecbebru čaļiem. Lai viņi Tevi iedvesmo :)

Par 1605.g. Salaspils kaujā kritušo karavīru apbedīšanu Rīgas rāte nevācu (latviešu) zemniekiem samāksāja 407 Rīgas mārkas jeb apt. 60 dālderus. Latviešiem bija darba pilnas rokas. Šajā slavenajā kaujā krita ~ 8000 zviedru un niecīgs skaits poļu. Kauja-slaktiņš.

Notiek arī labas lietas šajā pasaulē. Kolēģe ziņo, ka ir atradies izdevējs iecerētajai grāmatai par Livonijas kara otro pusi (1570-1582). Uzmanības centrā būs Cēsu, Rēzeknes, Tartu, Pērnavas u.c. vietvalžu un garīgo vadītāju korespondence ar Rīgu.